Daiļā Marija

Romāns “Daiļā Marija” ir triju 18. gadsimta ,,kurzemnieku romānu” cikla noslēdzošais darbs. Pirmais, “Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā” un otrais, “Doroteja. Izredzētā” stāstīja par vācbaltiešu aristokrātēm pusmāsām Mēdemām, no kurām vecākā kļuva par ievērojamu literāti un sava laikmeta apgaismības kustības simbolu, bet jaunākā – par pēdējo Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieci fon Bīronu. Galvenais “Daiļās Marijas” varonis ir gleznotājs Johans Būmanis. Inguna Bauere ierosmi šim tēlam radusi, lasot mākslinieka Johana Heinriha Baumaņa (1753–1832) dzīvesstāstu, bet īpaši spēcīgu iedvesmas dzirksti uzšķīlusi Šveices gleznotājas un grafiķes Andželikas Kaufmanes (1741–1801) glezna “ Flora”. Jaunajā romānā ienākuši vairāki varoņi no abiem iepriekšējiem “kurzemnieku cikla” darbiem. Protams, abas jau pieminētās pusmāsas, hercogs Pēteris Bīrons un Bruknas muižkundze Ursula Konstance fon Korfa, kā arī Marija fon Haudinga – hercogienes Dorotejas galma dāma, ap kuru savijusies galvenā sižeta intriga. Atšķirībā no pārējiem, Marija ir izdomāts tēls, tāpat kā viņas mātes dzimta Haudingi. Divās pirmajās cikla grāmatās rakstniece apzināti centusies saglabāt pēc iespējas vairāk faktu un iespējamās patiesības, taču “Daiļajā Marijā” rakstnieces fantāzijas kumeļš ir palaists pilnos auļos, jo visi galvenie tēli ir pilnībā izdomāti. Vienīgi vēsturiskais fons un daži varoņi, kas jau darbojušies iepriekšējos romānos, notur trakulīgo skrējēju pie zemes. Un tas ir tik skaisti – atļauties! “Tā ir mūsu vēsture, mūsu cilvēki, mūsu bagātības. Bēdas un prieki, atklājumi un pārsteigumi. Paldies liktenim un visiem, kas iespaidoja, lai taptu šis darbs!” Inguna Bauere Vāka dizaina autore Vita Lēnerte.