Mamma lika cilvēkiem raudāt. Viņa joprojām liek cilvēkiem raudāt, lai gan vairs nav dzīva. Reizēm, kad tētis ir dušā, es dzirdu, kā viņš raud. Man šķiet, viņš domā, ka to nevar dzirdēt. Bet var, tāpēc es nekad neraudāšu. Nekad. Un es nekad nelikšu citiem cilvēkiem raudāt. Es likšu cilvēkiem smieties. Tā ir mana misija! Sašai ir divpadsmit gadu. Kā magnija atomskaitlis. Viņas mamma mēdza teikt, ka dažiem cilvēkiem humors ir kaulos, viscaur skeletā! Sašai ir aizdomas, ka viņas kaulos humora nav, bet viņai ir plāns: kļūt par STENDAPA KARALIENI. Viņa trenēsies, līdz katrs bēdīgais kauls ķermenī kļūs jautrs. Ja vien viņa spēs likt citiem smieties, varbūt tā otra sajūta pazudīs. Tā sajūta, kas slēpjas aiz acīm, dedzina un draud ritēt pāri vaigiem. Moderna, asprātīga un reizē emocionāli dziļa grāmata, kas precīzi attēlo pusaudža domas un pārdzīvojumus. Tā būtu jāizlasa ikvienam bērnam un vecākam.
